Latvijā mazāk nekā puse (49 %) aptaujāto iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 39 gadiem par visizplatītāko iemeslu darba maiņai atzīst neatbilstošu atalgojumu, liecina uzņēmuma „Evolution Latvia” un platformas “Visas iespējas” īstenotā indeksa “Jaunatne. Darbs. Vide” ietvaros veiktais pētījums, kas tapis sadarbībā ar kompāniju „Norstat”. No gūtajiem datiem izriet, ka nedaudz palielinājies to jauniešu skaits, kas ir apmierināti ar darba samaksu savā darba vietā. 

Jāuzsver, ka pirms gada veiktā pētījuma ietvaros 55 % jauniešu norādīja, ka maina savu darbavietu neatbilstoša atalgojuma dēļ, kas liecina, ka atalgojums šķietami kļuvis par mazāk svarīgu faktoru, lemjot par darba attiecību turpināšanu vai izbeigšanu, turklāt darba ņēmēju vidū vērojama tendence, ka citi faktori, piemēram, gandarījuma trūkums darba vietā, kļūst par būtiskāku kritēriju.

“Pētījums liecina, ka mūsdienās jauni cilvēki jau savas karjeras sākumposmā sagaida konkurētspējīgu atalgojumu, kas būtu atbilstošs viņu izglītībai, motivācijai un vēlamajam dzīves līmenim. Būtiski, ka arī karjeras sākumā jauni cilvēki apzinās savu vērtību, izjūt pašapziņu un vēlas tikt atbilstoši novērtēti no darba devēju puses, tādēļ darba devējam jātiecas ieguldīt ne tikai darbinieku atalgojuma celšanā, bet arī nodarbināto izaugsmes iespēju nodrošināšanā ilgtermiņā. Piemēram, “Evolution” kolektīvā katru gadu vidēji paaugstinājumu saņem 170 līdz 200 darbinieki, kā arī katram ir iespēja piedalīties dažādās apmācības un profesionālās pilnveides pasākumos,” skaidro Sanita Kļaviņa, uzņēmuma „Evolution” personālvadības vadītāja Latvijā, Lietuvā, Rumānijā un Bulgārijā.

Uz jautājumu, kādi ir bijuši iemesli mainīt darbavietu, neatbilstošu atalgojumu vispārliecinošāk atzīmē vairākums (57 %; iepriekš 59 %) iedzīvotāju Pierīgā. Tas ir svarīgākais arguments vismaz pusei (52 %; iepriekš 57 %) cilvēku Zemgalē, kam gandrīz seko katrs otrais (47 %; iepriekš 56 %) iedzīvotājs Rīgā un Kurzemē (48 %; iepriekš 56 %). Nedaudz mazāks īpatsvars konkrēto iemeslu akcentē Latgalē (42 %; iepriekš 48 %), savukārt ar atalgojumu neapmierināto jauniešu, kuri šī iemesla dēļ pametuši darbu, skaits ir izteikti palielinājies Vidzemē, par ko liecina attiecīgi vairāk nekā puse (54 %, iepriekš 45 %) respondentu.

Izmaiņas vērojamas arī citās atbildēs par darba vietas maiņu, piemēram, pirms gada veiktā pētījuma dati liecina, ka trešdaļa (35 %) pametusi darbu izaugsmes trūkuma dēļ, savukārt šogad to par iemeslu min vairs tikai 28 % aptaujāto. Šogad par otru visbiežāk minēto iemeslu, kādēļ jaunieši maina darba vietu, min darbu, kas nesniedz gandarījumu – to atzīmē 29 % aptaujāto. Gadu iepriekš šis rādītājs bija 22 %, tādēļ var secināt, ka jaunieši aktīvāk izjūt vēlmi strādāt darba vietā, kas sniedz ne vien finansiālu, bet arī psiholoģisku piepildījumu un izaugsmes iespējas. 

Vidzemē un Zemgalē to atzīst attiecīgi katrs ceturtais (26 %; iepriekš 27 %, un 22 %; iepriekš 25 %) iedzīvotājs. Līdzīga aina vērojama arī Kurzemē – šogad gandarījuma trūkumu par iemeslu norāda 28 % jauniešu (iepriekš 25 %). Rīgā gandarījuma trūkumu izceļ trešdaļa (35 %), turklāt galvaspilsētā novērojams būtisks neapmierinātības pieaugums, jo neapmierināto iedzīvotāju skaits audzis par 14 % (iepriekš 21 %). Līdzīga tendence vērojama arī Pierīgas iedzīvotāju vidū, kur gada laikā procents pieaudzis no 18 % uz 28 %. Savukārt vismazāko nozīmi tam piešķir 19 % (arī iepriekš 19 %) Latgales iedzīvotāju.

Sanita Kļaviņa norāda, ka uzņēmumiem ir jāņem vērā jaunu cilvēku vēlmes aizvien pieaugošajā uzņēmumu konkurences cīņā par vērtīgiem darbiniekiem. Jaunu cilvēku vidū populāri būs tie darba devēji, kas to apzināsies. Vienlaikus personāla vadītāja uzsver, ka papildu konkurētspējīgam atalgojumam uzņēmumiem jānodrošina arī citi jauniem cilvēkiem pievilcīgi faktori, piemēram, izaugsmes iespējas, iekļaujoša un daudzveidīga darba vide, sporta, kultūras pasākumi un citi bonusi.

“Man ir liels prieks redzēt, ka jaunieši, izvēloties savu darba vietu, arvien vairāk novērtē kompāniju vērtības, un, lai gan nauda ir noteicošs faktors, jaunieši apzinās, ka tā nav vienīgā svarīgā lieta. Protams, satraucoši ir, ka ļoti lielai daļai jauniešu ir liela neziņa un bailes no darba tirgus. Tāpēc prieks, ka ar “Visas iespējas” un “Darba Tinderi” – platformu, kurā vedam kopā jauniešus un darba devējus, – varam padarīt procesu ātrāku un personīgāku, radot sajūtu, ka Latvijā ir darba iespējas un ka nav jābaidās tās meklēt, atrast un izmantot,” uzsver platformas “Visas iespējas” pārstāvis Gustavs Upmanis. 

Pētījuma rezultāti rāda, ka citi būtiski iemesli, kādēļ jaunieši izvēlas mainīt darba vietu, ir darba un privātās dzīves līdzsvara trūkums, ko min 17 % aptaujāto, un domstarpības ar komandu, kas ietekmējušas 13 % iedzīvotāju izvēli par labu citai darba vietai. Būtiski, ka visvairāk aptaujāto jeb katrs piektais (20 %) šo par iemeslu minējis Pierīgas iedzīvotājs, savukārt vismazāk (6%) Zemgalē nodarbinātie jaunieši. 

Pētījumu par Z un Y paaudzes darbaspēka tendencēm “Evolution Latvia” kopā ar kompāniju “Norstat” realizējis 2023. gada oktobrī, kā arī 2022. gada izskaņā aptaujājot 504 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 39 gadu vecumā.